Gan kompozītmateriālu izolatori, gan stikla izolatori ir parasti izmantotie izolācijas materiāli energoiekārtās, taču tiem ir būtiskas atšķirības materiālos, veiktspējā, izmantošanas gadījumos un ražošanas procesos. Tālāk ir sniegts detalizēts ievads: izolācijas materiāli un izolatora sastāvdaļas. Kompozītmateriālu izolatorus galvenokārt izgatavo no polimēriem un izolācijas papīra, savukārt stikla izolatoru pamatā ir silikāta materiāli (piemēram, keramika un stikls).
Izolatora fizikālās un ķīmiskās īpašības. Stikla izolatoriem ir labas izolācijas īpašības un tie var izturēt augstu temperatūru, bet tiem ir vāja izturība pret zemām temperatūrām; kompozītmateriālu izolatoriem ir laba pielāgošanās spēja gan augstām, gan zemām temperatūrām. Novecošanās izturības ziņā kompozītmateriālu izolatori darbojas labāk.
Pieteikšanās gadījumi. Tā kā kompozītmateriālu izolatoriem ir labāka izturība pret elektrošoku un novecošanos, tie parasti ir piemēroti augstsprieguma laukiem; turpretim stikla izolatori ir salīdzinoši trausli un piemēroti zemāka sprieguma laukiem.
Izolatoru ražošanas process. Kompozītmateriālu izolatoru ražošanas process ir salīdzinoši vienkāršs, galvenokārt kombinējot polimērus un izolācijas papīra loksnes; stikla izolatoru ražošanas process ir sarežģītāks un prasa vairākus augstas temperatūras procesus.
Izolatoru mehāniskās īpašības. Kompozītmateriālu izolatoriem parasti ir labāka mehāniskā izturība un izturība pret zemestrīcēm, jo tiek apvienotas vairāku materiālu priekšrocības; stikla izolatori ir salīdzinoši trausli un nevar izturēt lielu mehānisko spriegumu.